New Era

Am-tsî-ǀkhora ǁōs: 130 000 xa a !nāsa goman ge ge !khāǁkhaehe

-

RUNDUS – 130 000 xa a !nāsa goman ge nēsis kōse am-tsî-ǀkhora ǁōs !oagu !khāǁkhaesa, ǁnāpas ge nē ǁōsaTaraǁk­humuǁkhâb !nâ Kavangob di ǀgam ǀkharikha !nâ a khoraǂuise­nsa xu.

Kavangob Aiǂoas ǁîb !nâs ge nēti ī ǁōs di khoraǂuise­nsa ǂguro a !nuri!nâhes !nân ge 73 612 gomana ge !khāǁkhaehe tsî Kavangob Huriǂoas ǀkharib !nâ 60 832 gomana.

Kavangob Huriǂoas ǀkharib !nâs ge nēti ī !khāǁkhaesa 5 ǀHōǂgaeb dis ai ge ǂnāǁnâ-ūhe tsî di ge 22 !nande a !amǁaresa nēti ī !khāǁkhaedi ǀkha noxopa ǁgauǂuisa !khaigu ai ra ai!gûse.

Nē !khāǁkhaedi ǁaeb ge ǀaweǁguiba !oa 30 ǀHōǂgaeb 2020 dis ai nî !gûǀam.

“Kavangob Aiǂoas !khāǁkhaedi ge 13 ǀHōǂgaeb dis ai ge dītoahe tsî sorosa omkhâis !aroma ra māhe !khāǁkhaede ǀaweǁguiba ! oa ǂguro wekheb Hôasoreb dib !nâ nî tsoatsoase,” tib ge ǂhanub ǀgoaǀae!khō-aob Dr Joseph Kapaperoba ge mî.

Kapaperob ge ǁîb ǂâiǂhansen­sa gowaǂui tsî gere mî, ǂgari-aon ǁîn di gomana !khāǁkhaedi !aroma !noe!noesenū tama ra isa. “!Nāsa !khāǁkhae!khaigu tawas ge hāsa kaise a ǂkhawusa,”tib ge ge mî.

ǀOa!ae!khō-aob ge ai!â ge mî, ǂan da aseb ǂgariba a sada !hūb sâuǁkhāsib di ǁâǂkhō, xawes ge nē khoraǂuise­ns am-tsî-ǀkhora ǁōs disa ǂgui ǂgari-aon hîa nēpa xu ǀgui ra ûin di mâsiga ge !khom!nâ, !gōsase nē Kavango ǀkharikha !nâ.

“Namibiab ge Afrikab !hūgu di ǀguib hîa gomaǁgan-e Europab ǀHûs, Chinab, USA tsî nau !hūgu ǁga ra sîǂuiba.

Hoarahus ǀgaub nē sîǂuidi nî ai!gûs dib ge !khō!nom!noms tsî ǁaeb ai nē ǁōs khoraǂuise­nsa ǁkhaes !nâ-ūsa,” tib ge ge mî.

Kapaperob ge ǂgari-aona ra ǀkhoma in în gomana nēti ī !khāǁkhaedi !aroma sī-ū, nēb a hoarahus ǀgau hîas khoraǂuise­ns nē ǁōs disa ǁkhaehe tsî ǂharuguba ǁnaetisa mâsib !oa nî oasī-ūheba.

“ǀGamǁî !âb !khāǁkhaedi dib mâǁae nî tsoatsoas ge ǀgūǁae nî ǂanǂanhe, hoa ǂgari-aona xu i ra !âubasenhe hoa goman ân nî !khāǁkhaehe­sa amaga, tib ge ge mî.

Newspapers in English

Newspapers from Namibia