Biilavistái ÁLGGAHII biergogávppi
Ruovttus biilavisttis lea boazosápmelaš álggahan bohccobiergočuohpahaga.
Ráhkonjárgga boazosápmelaš Magne Andersen lea agibeaivvi bargan bohccuiguin ja bohccobiergu lea leamašan dehálaš oassi bearraša borramušgáris. Čakčat šattai astoáigedoaibma gávpin, go Andersen ásahii «Raggo Rein» fitnodaga.
– Dássážii lea leamašan erenomáš buorre beroštupmi suovasbirgui ja erttegii. Vuovdigohten čakčat bierggu, dás ruovttus, moddjesta son.
Eai leat stuorra mihtut
Magne Andersena váldobargu lea boazoealáhus, ja son deattuha ahte gávpi lea dušše astoáigedoaibma. Son oinnii vejolašvuođa ávkkástallat olllislaččat bohcco. Son sádde njuovahahkii ja oastá fas ruovttoluotta gorudiid.
– In áiggo gal nu stuorrát dain- na hommát, váldobargu han lea boazobargu. Ii mus leat stuorát mihttu go dat maid čáhkkehan dás bargat. Ii leat nu stuorra sadji dáppe, lohká son. Magne Andersen lohká mihttu lea čuohppat 50-100 goruda jahkái.
Skibir hástalii álgit fitnodagain
Son muitala ahte ovdal lea son biergguiguin bargan biilavisttis ja biillaid gaskkas, mii dieđusge ii lean vuovdinláhkai, muhto ruovttu várás.
– Mus lei skibir máddin Hallingdalas, guhte lea oastán biergočuohppanfitnodaga. Son dáhtui mu álgit ovdal go menddo olusat álget. Gánske jođiha buorebut go lei árrat jođus háhkamin alcces kundariid. Nu dat šattai, stuoridin biilavistti ja osten rusttegiid maid biebmobearráigeahčču lea dohkkehan, muitala Magne Andersen. Oarje-finnmárkkus leat máŋga biergočuohpahaga, muhto Nuorta-finnmárkkus eai leat vel ilbman ollu biergočuohpahatfitnodagat.
Bohccobierggus buorre haddi
Magne Andersen lea veaháš eahpádusas lea go rivttes áiggis ásahan fitnodaga, ja čujuha ahte dál lea bohccobierggus buorre haddi.
– In dieđe mo johtu lea, nu go dál, go vuovdá bohcco, de lea hui buorre haddi. Gánske livččii eará jus livččen sávzaboanda, go sávzzas ii leat dál buorre haddi. Mus lei miella geahččalit ja lea hui somá beassat bargat dainna masa liiko. Dál vuos orru buorre johtu bierggus. In leat gal nu márkanfievrridan iežan. Gánske áiggi mielde dagan dan, go dál in leat váldán ollu gorudiid. Lean dušše geahččalandásis ain, lohká son.
Hotealla oastán visot
Magne Andersen ráhkada vaikke maid bohccobierggus, ja lei maiddái ráhkadan hamburgerdáiggi man lohká visot vuovdán.
– Elvekanten spiseri osttii visot. Orru gal buorre johtu ja ahte olbmot leat ohcalan bohcco-
bierggu, dadjá son.
Su fitnodat lea ruovttus Deanu šalddis, sus lea sihke suovasvisti, čuohpahat, vuostáiváldin ja galmmihanlatnja. Ii leat stuorra sadji, muhto justa nu ahte sáhttá doaimmahit bargguid maidda liiko go ii leat ealloravddas.
Bohccohamburger lei sukseassa
Elvekanten spiseri eaiggáda Bjørn Tapio Kaiandera mielas lea hui buorre go Magne Andersen lea álggahan biergofitnodaga.
– Go gullen son áigu hamburgerdáiggi ráhkadit, de diŋgojin visot, ja seamma beaivvi go vuovdegohtten, de nohkkuimet. Olbmot nu rábmojedje ja orro bures váldimin vuostá bohccohamburgera, dadjá Kaiander. Su mielas lea hui buorre go báikkálaš olbmot álggahit fitnodaga.
– Min váldoulbmil lea fállat luosa, bohcco ja luopmániid gussiide. Bohccohamburger lei sukseassa, ja dál jáhkán mii leat maid gávdnan vuogi mo guossuhit dan gussiide, lohká son. Bjørn Kaiander sávvá ahte šaddá buorre ovttasbargu ja ahte sáhttet ovttas gávdnat buktaga man sáhttá fállat olbmuide.