– Buhtadus lassánii go ieža álggiimet duođaštanbarggu doaimmahit
Stálonjárgga orohagas doaimmahit golbma boazoeaiggáda rábbeduođaštusbarggu Birasdirektoráhta ovddas Dan leat dahkan juo gaskamuttus 1990-jahkelogu rájes, buriid bohtosiiguin boraspirevahátbuhtadusa dáfus.
Okta váldoeavttuin jus boazoeaiggát dahje boanda galgá oažžut boraspirevahátbuhtadusa stádas lea ahte nagodit duođaštit ahte oassi ráppiin maid gávdnet lea gottáhallan ráfáiduhtton boraspirii. Ráfáiduhtton boraspire sáhttá leat guovža, geatki, albbas dahje goaskin. Jus ii nagot oažžut duođaštuvvot ahte ráppit leat gottáhallan ráfáiduhtton boraspiriide, de njiedjá boraspirevahátbuhtadus. Dat geat dábálaččat barget dán barggu leat Stáda luonddubearráigeahččit (SNO), go sis lea dilli dan dahkat.
Buorre čoavddus
Dát duođaštanortnet leamaš guhkitáigge juo buorre čoavddus, goit Tromssa fylkkas ja lullelis Norggas. Birasdirektoráhtta virgáda nu gohčoduvvon boraspireoktavuođaolbmuid, geat leat veahkkin SNO:I njaldime ja govveme duođaštusaid ráppiin maid boazosápmelaččat gávdnet ja maid jáhkket leat gottáhallan ráfáiduhtton boraspiriide.
Gaskamuttus 1990-logu leat juo dákkár liigebargit leamašan goit Tromssas. Stálonjárggas Tromssas leat golmmas orohagas geat doaimmahit dán barggu.
Stálonjárgga boazoeaiggát Per Mathis Oskal lea leamašan mielde oažžume dan doibmii, ja son leage ieš okta dain gii bálkáhuvvo njaldit, guorahallat mii lea vahágahtten bohcco, govvet bohcco ja de loahpas duođaštit mii lea goddán jápmán bohcco.
Tromssas ožžot ge ovdamearkka dihte boazoeaiggádat buhtaduvvot 40,65 proseantta misiin dan vuostá maid ohcet. Oskala orohagas, Stálonjárggas, ožžot fas buhtaduvvot 46,32 proseantta misiin dan ektui go dieđihit vaháguvvon.
Jus dan logu buohtastahttá Oarje-finnmárkkuin, de ožžot boazoeaiggádat doppe measta beali unnit buhtaduvvot dan ektui maid dieđihit gottáhallan ráfáiduhtton boraspiriide, nammalassi 24,2 proseantta jus miessevahága geahččá.
Loguid lea Ávvir viežžan rovbase.no, gosa čohkkejuvvojit dat dieđut eiseválddiid bealis.
Eanet buhtádus
Oskal lea duhtavaš ortnegiin, ja
GÁVDNAT DUOĐAŠTUSAID: Oažžut duođaštuvvot ahte boazu lea gottáhallan ráfáiduhtton boraspirii, de ferte njaldit náhki, gávdnan dihte mearkkaid mat čájehit ahte lea boazu gottáhallan. Dá leat ge SNO bealis njaldime čearpmatráppi maid várohit gottáhallan boraspiriide.
Čájáhusgovva: Nils Johan Vars
II VUOLLÁN: Norgga boazosápmelaččaid riikasearvvi jođiheaddji, Ellinor Marita Jåma, ii loga sin NBR bealis vuollánit goassege bargamis ahte boazosápmelaččain galgá Norggas buoret dilli šaddat.
Govven: Astrid Helander (vuorkágovva) lea oaidnán ávkki das ahte sii ieža orohagas besset duođaštit ráppiid gottáhallan boraspiriide, go sii han leat dávjá ieža das lahkosis.
– Juo, mun gal lean duhtavaš ortnegiin. Mun muittán maid ahte mis lassánii boraspirevahátbuhtadus dan rájes, muitala son.
Oskal čilge ieš manin son jáhkká lassánan buhtadusa:
– Na mii leat dieđus ieža álot ealloravddas, ja ollet ráppi lusa ovdal go borro nu olu ahte lea váttis duođaštit mii bohcco lea goddan, dat lea dehálaš. Mađi jođáneappo beassá njaldigoahtit ja iskat ráppi, dađi buorebut oaidná lea go boazu gottáhallan vai ii. Dan dieđán ahte guođđilit ii ábut veahášge, go de borro, lohká son.
– Muittán ovdal go dát ortnet bođii, dalle šattai viežžat daid olbmuid geat galge duođaštit, ja dasa manihii johtilit okta beaivi. Lean vásihan máŋgii ahte rábbi nu borrui ahte ii sáhttán šat duođaštit lea go gottáhallan vai ii. Muhtomin lávii maid dálki dagahit ahte duođašteaddjit eai gávdnan ráppi, dahje eai oba vuolgán ge ohcat jus dálki lei heitot, lohká son.
Bálkáhuvvon bargi
Oskal muitala ahte go sii njaldet ja govvejit ráppiid, ja go muđuid barget duođaštanbarggu de lea sis bálká dan barggu ovddas. Oskal lohká dovdat dili Finnmárkkus, ja lohká dát livččii buorre čoavddus dohko.
Ii go dat sáhte buktit hástalusaid jus duođaštit iežaset orohagas ráppiid?
– Leat garra njuolggadusat man vuođul galgá bargat, ja loahpas goitge lea bajithoavda SNO:S gii galgá vel dohkkehit mearrádusa daid min govaid vuođul. Govain galgá sáhttit oaidnit lea go boazu gottáhallan ráfáiduhtton boraspirii, sihke luottaid ja bátne- dahje gazzasajiid vuođul. Lea dáhpáhuvvan mun lean alddán maid duođaštan ráppi, muhto dan in láve nu dávjá dahkat, in goit dál šat, lohká son.
Berrešedje go eanet boazosápmelaččat bálkáhuvvot dákkár duođaštanbarggu doaimmahit?
– Dat lea olu bargu dáinna, ja seammás galgá ealu maid vuodjit. Danne berrešedje goit oažžut mávssu dan barggu ovddas maid stáda galggašii doaimmahit. Mu mielas lea ártet go eai leat viiddidan dán ortnega. Jus eai sáhte boazosápmelaččat doaimmahit dan, de galggaše leat eambbo SNO bargit, lohká son.
It don bala ahte verrošeapmi sáhttá dahkkot duođašteami oktavuođas?
– Mii lávet orohagas hupmat ahte mii fertet albma barggu bargat. Jus dan eat daga, de nohká ortnet. Jus vel nu dajan ahte govaiguin mii galgat duođaštit. Nu visot maid mii govvet, dat ferte duođaštit juoidá. Ferte diehtit maid galgá govvet, jus galgá ráppi oažžut duođaštuvvot. Jus eai leat makkárge mearkkat, de ii leat gottáhallan, nu álki lea dat, lohká Oskal.
Goddit ođđa
Norgga boazosápmelaččaid riikasearvvi jođiheaddji, Ellinor Mari
ta Jåma, lohká ahte lea buorre ortnet bálkáhit boraspireoktavuođaolbmo, go dat adda vejolašvuođa dakka viđe bidjat johtui duođastanbarggu.
– Mun dieđán earret eará Finnmárkkus lea dohkkemeahttumis ortnet. Doppe šaddet ráppi vuolggahit gillái, gos de easka galget duođaštit lea go gottáhallan, ja mii lea goddán dan bohcco. Go dan ráppi doalvu, de han šaddá návdi fas goddit, nu de duppalasto vahát boazoeaiggádii. Mu mielas gal galggašii diet ortnet viiddiduvvot, go stáda bealis fertešedje dan ipmirdit ahte duođaštanbargu ii leat nuvttá, lohká Jåma.
Boazosápmelažžii ávkin
Jåma lohká ahte jus son mearridivččii, de son livččii buoridit boazosápmelaččaid bargodili boraspiriid dáfus, ja diehttelasat maid duođaštanbarggu, vai oččoše eambbo ráppiid duođaštuvvot.
– Dát ortnet livččii boazosápmelažžii ávkin. Jus ii beasa ovttatmano álgit duođaštanbargguin, de dávjá manná nu ahte ii nagot duođaštit lea go ráfáiduhtton boraspire goddan bohcco. Jus eai lasit boraspireoktavuođaolbmuid, de livččii dieđus maid vejolaš addit orohagaide buhtadusa dan ovddas maid barget go duođaštit. Dat livččii eahpitkeahttá buoret guorahallat ja duođaštit ráppi das gos gávdno, ii ge vuolggahit dan vulos, lohká son.
– Mii leat NBR bealis geahččalan iešguđetge lágan čovdosiid evttohit, muhto ii ovdán mihkkege. Muhto dan galget eiseválddit muitit, mii eat vuollán goassege dáinna bargguin, lohká son vel loahpas.
Ávvir ii lihkostuvvan oažžut oktavuođa Finnmárkku boraspireovddasvástideaddjin, Magne Asheimain. Ávvir čuovvola ášši.