Sandra Skábmavu
15 jahkásaš Sandra Maria Balto časkkii ovddeš geainnusolahusaid 100 mehter čeallungaskkas go vuojai áiggi 1.05,06 ja son olahii maid geainnusolahusa 100 mehter ovttaskas medley-vuodjamis áiggiin 1.05,82. Nu šattai son Skábmavuodjamiid falimus vuoddji.
Skábmavuodjamat álge lávvardaga iđida ja Kárášjoga várresátnejođiheaddji John Nystad finai vuodjamiid almmolaččat veaigin rahpamin.
Kárášjoga vuodjansearvi cavgilii Ávvirii ahte maiddái Kárášjoga nieida Sandra Maria Balto gilvvohallá Skábmavuodjamiin. Guovtti vahku dás ovdalis vuittii son Norgga nuoraidmeašttirgilvvus Bergenis guokte golli ja guokte silbba.
Buoremusat
Sandra Maria Balto, Petter Saxi Wiig, Ivvár Áigin Schanche Dalseng ja Kaia Viktoria Norbye ožžo buoremus vuoittu go golmma buoremus gilvvus iežaset luohkás čogge eanemus čuoggáid oktiibuot. Doris Norbye muitala dán vuoittu ožžon ja ánssášan dan dihte go sii máhttet vuodjat johtilit iešguđetlágan vuodjanvugiid, iige dušše ovtta vuogi.
– Jáhkán vihtta golli vuoitán ja guokte geainnusolahusa. Ii lean nu hirbmat leaktu. Liikon stuorát gilvvohallamiidda go dalle vuojan johtilabbo, lohká Sandra Maria Balto gii vuodjá birrasii 54 000 m vahkkui.
– Leamaš hui somás Skábmavuodjamat. In lean guhkes áigái
gilvvohallan Finnmárkkus. Vuiten guhtta golli. Lean duđavaš iežan vuodjamiin. Livčče gal somát jus livčče garrasut gilvu, lohká Čáhcesullo vuodjansearvvi Petter Saxi Wiig.
Son hárjehalá ja vuodjá birrasii 40 000 m vahkkui.
Olu easkka álgi vuoddjit fas boahtán
Kárášjoga vuodjansearvvi jođiheaddji, Katri Mortelmans Somby, muitala Skábmavuoddjamiidda leat 170 vuoddji searvan. Vuodjamat leat guovtti oasis, easkkaálgit ja gilvaleaddjit.
– Easkkaálgiid luohkás leat 70 máná geat eai vuoja vuos njuolggadusaid mielde. Nubbi luohkás lea approberta vuoddjit, oktiibuot 94, geat čuvvot vuodjannjuolggadusaid ja oassálastet stuorát gilvvuin, lohká Kárášjoga vuodjansearvvi jođiheaddji.
Kárášjohkii leat boahtán vuoddjit Álttás, Hámmerfeasttas, Báhcavuonas, Girkonjárggas, Gilevuonas, Leavnnjas, Nordlysbyenis mii maid lea Álttás, Deanus ja Čáhcesullos ja Várggáin, ja velá Romssa vuoddji, Kurt Mortelmans Somby, gii ovdal lea vuodjan Kárášjoga ovddas.
Duopmárkurssat ja eaktodáhtolaš bargit
Kárášjoga vuodjansearvvi jođiheaddji, Katri Mortelmans Somby, muitala vuodjan lea dakkár gilvohallansuorgi ahte fertejit leat unnimus 12 duopmára. Duopmárinstruktevran dahje -oahpaheaddjin lea son dál lágidan guokte kurssa.
– Mis lea dárbu 15 duopmárii go mii mihtidat man johtilit juohkehaš vuodjá mearriduvvon gaskka. Go duopmárkurssa čuovvu, de ferte hárjehallat ja mis leamaš dál dáppe gávcci duopmárhárjeheaddji. Duopmáriid haga
eat sáhte lágidit gilvvuid. Lea hui dehálaš ahte nuorat besset vuodjat gilvvu, lohká Mortelmans Somby.
Soahpan ovttasbarggu eará báikkálaš servviin
Kárášjoga vuodjansearvi ja Kárášjoga Mohtorsearvi sohpe diibmá veahkehit nubbi nuppi go lágidit gilvvuid. Kárášjoga vuodjansearvvi eaktodáhtolaš bargit, veahkehedje skohtersearvvi lágidit skohtercrossa beassážiid áiggi. Dál veahkehii fas skohtersearvi vuodjansearvvi.
– Go lea gilvvut, de háliidit váhnemat oaidnit iežaset mánáid gilvaleame. Mun jáhkán dát lea hui buorre vuohki ná dahkat, lohká Katri Mortelmans Somby.
Deanu vuodjansearvi vuosttaš geardde Kárášjogas
Camilla Porsanger ja Sonja Kristine Guttorm muitaleaba searvi álggahuvvui golmma jagi dás ovdalis. Searvvi vuoddjit leat fitnan dássážii gilvvohallamin Álttás ja Hámmerfeasttas.
– Mis leat golbma rekruhta ja
vihtta approberta mielde. Hárjeheaddjit leaba Vladimir Roskov ja Camilla Porsanger, muitala Sonja Kristine Guttorm.
– Mun lean vuodjan buot daid rekruhttagaskkaid, sihke njoaskut, gávvut, čeallut ja crawl. Deiven su dáppe geainna oahpásmuvven Gilevuonas go leimmet doppe mearkumin bohccuid, muitala Sáve Karina Guttorm.
Olahus go vuojai vuollel vihtta minuhta
400 mehtera friijavuodjamis, albmát, ledje golbma vuodjanvuoru.