Hoa !Hūbaisi ǂkhîb ge !aorosib !nâ hâ
… Geingob ge ǀguitikō-o!nâsib !oagu UNs tawa ra ǁgâiǂuisen
!Hūb di ǁÛb, Geingob ge ǀguitikō-o!nâsib hîa United Nations ǁani !hūgu ǁaegu hâb tsî Covid-19 ǁōs xa ge !hūga îbe-îbe a tsâǀkhāheb ǂnamipe ǂgaoba ge !hoaǂui.
“Covid-19 ge ǁgaise ǀnai hoan xa ǀgâsa !hūga ge tsâǀkhā tsî ǀguitikōo!nâsiba ge ǀaro!nâ. Omkhâisenra !hūgu ge buruburuxa ǀgapi surudeb tsî marina hōbasensa sī!nâ ǁoas xa ra !aromahese, ǀgaisa mâsib hîa gu ge nē ǁōs xa !aromahe hâse hâ!nâba xu ǂoasa dītsâs !nâ !gomma ra tsâ,” tib ge
!Hūb di ǁÛb Geingoba, hoa !hūbaisi ǂgaeǂgui-aona 76ǁî ǀhaos United Nations Hoa!nâ-aixa ǀHaos tawab ǁîna gere gowaǁî soab ai ǂoa ge wekheb Donertaxs ai ge mîba.
“Sada ge hoan xa a ǁkhōǁkhōsa ǁaeb khoesi ûib !nae!khaidi dib !nâ nēsi hâ. Hoa !hūbaisi ǂkhîb ge !aorosasib !nâ hâ, khoen di khoesib ge !aorosasib !nâ hâ tsî !goaxa ǁaeb sada !hūbaib dib ge !aorosasib !nâ hâ. Nēti da sada !hūbaib di parlements khoen dis !nâ ǀhao hâ, on ge nē !hūbaib di ǁanǂgāsabena sada xu ra !âubasen, ǀhûǁarebese da nēpa xu ais ǁga mâtib daoba nî mûsens ǂgaekhâiba nî ūhâ hîa hîgaga ra Covid-19 sa xu da ǀhûǁarebese mâti ais ǁga nî ûis, !gâi !goaxa ǁaeba !oasa ra māba.
Nē ǁōs ge hoa !hūbaisise sâuǁkhāsiba tsâǀkhā tsî ǁkhāti khoen di !gûmas tsîna mā-amsa ǀnōgu ai ge mâi. ǁKhātis ge nē ǁōsa 230 miljuns xa !nāsa khoena ǀaesen kai tsî 4.7 miljun khoen di ûiga ge ū.
ǀKhamasa ǁgoaǂuidi hîas Covid-19 ra mādi hâ, xaweb ge Geingoba ǁawosasib ǀkha gere mî, UNs
ǁanin nî nē mâsiba !kharu!nâ tsî danaose ǂoaxasa.
“Nausas nē ǂgaoǀkhāsa īǁoasase ra mûsen, xawe sada ǀguipa mâǀhaos !nâ-ū da ge nē Covid-19sa a dan ǁkhā,”tib ge Geingoba ǁhaoaona ge mîba.
Namibiab hîa ǁaupexa 2.5 miljun ǁanǂgāsaben ǀguina ūhâb ge 3 478 khoena Covid-19 !nâ-ū ge ǂoa!nâ.
19 Taraǁkhumuǁkhâb dis ais ge māǂui hâ i !nurib !nâs ge UNsa ge mî, ǀguitikō-o!nâsib Covid-19 !khāǁkhaesoǀôan ǀgoraǂuis !nâb ge mijundi !nâ hâ khoena nē ǁōsa ǁkhaubasens ǁkhāsib ǀguiba ǀhana tama hâ, xawe ǀasa ǁkhōǁkhōsa !kharaga ǀonde tani hâ Covid-19 ǁōs xoxoron di ǂherexas tsî !hūb a ǂhabase khoraǂuisens tsîna ra !aroma.” Geingob ge ai!â nē !kharaga ǂgaeǂgui-aon ai ǂgansa ge dī, in surigu ǀguitikōsib !nâ ūhâ dītsâde ǀgaiǀgai!nâ tsî ǁnās ǀkha nēsa hoa !hūbaisise !gôagu !nâ ǀgapiǀgapi.
ǂKhamkhoesiba ǂgaeǂguis !nâ ǀomkhâi kais !aromab ge ǁîba ǀgam tare ǂkham ministera hîa 21 tsî 22 kurixara go hā-ūsao, tib ge Geingoba ge mî.