Tsumkwes !Khawagas ǁanǂgāsaben ge !nanǀgaiba go hō
MANGETTI DUNES- !Nakaǂnôa ministers maindi tsî ǀgaib dis, Kornelia Shilungas ge ǂoa ge wekheb Denstaxs ai, Tsumkwes !Khawagas hîa Otjozondjupab !nâ ǁgoes ǁanǂgāsaben !aroma !nanǀgaiba ǂhanusise ge ǀhui-am.
Nēs ge ǁnāpab ge !garo!ā !nanǀgaib proxrammi di sîsenxasiba nē kurib ǀKhūǁkhâb !nâ a dītoahes khao!gâ ge īǁkhā.
!Nanǀgaiba !garo!ā!âgu !nâ sī-ūs projeks hîa ǂhanub xa Ministeris maindi tsî ǀgaib dis !nâ-ū ra !khoe kaiheb ge Rooidag Gates, M’kata !garo!ās tsî Mangetti Dunes hâde ge ǂâi!nâǁguisaba i.
!Nakaǂnôa ministers ge gem î, ǂhanub ge ǀnai ǀHōǂgaeb 2020ǁî kurib dib !nâ ǁaupexa N$40 miljuns ǁkhāsiba !khōǂgā hâ ǀgaib garaba, !hū!nāsi ǀgaib hōxū!khaib hîa Kaiǀaub gūse ǁgoeba xu Tsumkwes ǁga nî !hûǁareb, ǁaupexa 125 kilometergu !nūsiba !khōǂgā hâba ǂhanusise ge ǀhui-am.
Shilungas ge noxopa gem î, nē projeksa ǂhanusise ǂanǂans ge ministeri ǀgaib dib, TomAlweendob xa ge dīhe tsî ǁAegub ǀAwas ǀKharisi !Nanǀgaib Māǂuis ǂharugub (Cenored) ge !ereamxasib nē ǀgaib daraga dītoas disa ge māhe.
“Tita ge ǁnā-amaga kaise ra !gâiaǂgao, Cenoreds ge ǁguiǂamsa ū tsî ǂhanub ǀkha nē ministeris !nâ-ū !khōǁôagu !khaisa, î da nē ǁgoaǂuis !garo!ā !nanǀgaiba khoena sī-ūbas disa ǀguiba oresa hōba tsî ǁanǂgāsaben nē hara !garo!ā!âb Tsumkwes dis din aidi ai ǂkhîb ǀnomma hā-ū,” tis ge ge mî.
!Nakaǂnôa ministers ge noxopa !gâi ǂhôa-i ase gere ǀgoragu-i ge, Ministeris Maindi tsî ǀGaib dis kai ǀawesa ūhâsa, hoa !garo!ā omarides !hūb a ǂhabase !nanǀgaiba2040ǁî kurib !nâ nî sī-ūba hâ isa, sao ra !âǀhuru-aon, ǂgaiǀons ai Nampowers, hoa ǀkharisi !nanǀgaib mās !ereamsa tani hâ !khaigu, ǀkharisi tsî !ā!nāsi ǂgaeǂguidi tsî hân hoan ge nēpa nî !â ǂhâbasa !âgu !nâb !nanǀgaiba nî sīsa ǁawoǁawos !aroma.
ǀHaob ai di ge 183 omaride !nanǀgaiba Rooidag Gates, M’kata !garo!ās tsî Mangetti Dunes hâdi tawa nē proxrammi !nâ-ū ge !khō!oa.
“Nēpa a !khōǂgāsan geo mdi, skolgu, ǂhanub berodi, ǀawa!namn berodi, klinikdi, hosteldi, ǁgau!nâaon omdi, ǂharugun tsî hāǀaro rase kai !nâde nē !khaigu tawas tsîna,” tis ge ge mî.
Otjozondupab ǀkharisi mûǂamaob, James Uerikab ge ge mî, ǁîb beros noxopa aoǁguiba nî dīsa, îb ǁkhā !garo!ā !nanǀgaiba khoraǂuihe, Mangetti Dunesa xu Tsumkwes !garo!ās tsî Gams hâra hîa sores ǀgammi ǀkha ra sîsen !nanǀgaib tsî disel-i ǀkha ra sîsen generatorde ra sîsenūn !aroma.
Tsumkwes ǁhûi!nâǂharis ǂgiǂgosi ǀawemā-aob, Johannes Hausikub, ge ǁîb ǁanǂgāsaben di ǀons !nâ ǂhanuba gangansa ge mā.